Bērns tikasd tikko aadir ieradies šajā pasaulē, un dakteri jau mudina māmiņu likt mazuli pie savas krūts. Tas tiek darīts ne tikai tāpēc, lai mazulis saņemtu dzīvībai nepieciešamo kaloriju, barības vielu un šķidruma daudzumu, bet vairāk gan tāpēc, ka īpaši pirmajās barošanas reizēs mazulis saņem arī jaunu pieredzi, jaunas izjūtas. Proti, barošanas laikā visas maņas - redze, dzirde, tauste, garša un smarža - aktīvi uzņem jauno informāciju. Taču visbūtiskākā ir emocionālā saikne ar māmiņu. Tā veidojas katru reizi, kad zīdaiņa izsalkumu remdē viņa mīlošā māte. Katru dienu jūs un mazulis iepazīstat viens otru arvien labāk. Tas māmiņai noņem spriedzi, dodot atvieglojumu un mieru. Arī uz barošanas procesu varat raudzīties kā uz īpašu un nomierinošu notikumu, nevis kā uz laikietilpīgu un nepatīkamu mājas darbu. Tāpat kā daudzās citās ar bērniem saistītās rūpēs, arī barošana ir atkarīga no iepriekšējas sagatavotības.

Bērns, nākot pasaulē, jau ir apveltīts ar trim vissvarīgākajiem refleksiem, kas  nepieciešami piena nokļūšanai vēderā:
• meklēšanas – kad mazulis sajūt pieskārienu uz sava vaiga, viņa galva automātiski pagriežas uz to pusi, mute plaši atveras un viņš meklē krūtsgalu;
• zīšanas – kad bērns krūti ir satvēris, viņš sāk to zīst;
• rīšanas – kad mute ir pilna ar pienu, viņš to norij un tad elpo.

Vairums jaundzimušo ir gatavi un spējīgi, un vēlas uzņemt tiem dāvāto mātes pienu. Lai arī mazuli iespējams pabarot dažādi un katrs jaundzimušais pie šīs jaunās barības uzņemšanas sistēmas pierod citādi - vieni pierod ātrāk, citi – vēlāk, jums jāatceras, ka jebkurai mātei un jebkuram bērniņam ir iespējams sasniegt šo svarīgo mērķi, ja vien mātei vai mazulim nav kādas fizioloģiska rakstura probēmas.
Pirmajās barošanas reizēs mazulis saņem pirmpienu, kurā ir minerālvielas, antivielas un olbaltumvielas, kas veicina mazuļa imūnsistēmas darbību un pasargā no inficēšanās.

Izvēle - barot ar krūti vai ar piena maisījumu?

Ja domājat par savu mazuli, tad šeit atbilde ir tikai viena – viņam vislabākais variants ir barošana ar krūti. Piena maisījums ir mātes dabiskā piena aizstājējs. Uzdodiet sev jautājumu, kas ir labāks - sviests vai margarīns? Ātri vārāmā paciņu maisījuma zupa vai mājās gatavota veselīga dārzeņu zupa? Izsalkumu var remdēt abos gadījumos…
Pēdējo gadu laikā ir veikti daudzi zinātniski eksperimenti, kā rezultātā radies pavisam vienkāršs atklājums: sievietes ir dabiski skaisti veidotas, lai pašas barotu savus bērniņus ar krūti. Mātes piens ar ļoti retiem izņēmumiem ir vislabākais, kas mazulim nepieciešams, un pirmo dzīves mēnešu laikā tam vajadzētu būt vienīgajam barības vielu uzņemšanas veidam. Zīdainim šajā dzīves posmā nav nepieciešams papildus dot ne sulu, govs pienu, pārslas vai augļus, ne arī kāda cita veida cieto pārtiku. Tas ir neatkarīgi no tā, vai barojat bērniņu ar krūti, ar maisījumu vai abos veidos.
Lai arī medicīnā valda vienprātība par krūts barošanu, to tomēr nevajadzētu arī  uzskatīt par svētu lietu. Ja jūtat vajadzību vai apstākļi spiež barošanai izmantot pudelīti - dariet to. Pirms tam gan noteikti pārliecinieties par mazuļa fizisko un garīgo labsajūtu. Tagad veikalos un aptiekās ir pieejams ļoti plašs piena maisījumu klāsts, kurus lietojot mazulis var uzņemt gandrīz visas viņam nepieciešamās vielas, līdz ar to māmiņa, tētis vai vientuļie vecāki var nodrošināt bērna labsajūtu, barojot viņu arī ar pudelīti.

Kāds labums barošanai ar krūti?

Mātes piens ir unikāli piemērots bērniņam. Tas ir ne tikai barojošs, bet arī pilnībā sabalansēts, turklāt tā sastāvs mainās, piemērojoties bērniņa augšanas procesam. Tauku saturs mātes pienā palielinās, radot apmierinātību un pilnības sajūtu, kas pasargā mazuli no pārēšanās. Līdz ar to uzskats, ka mazulis, ēdot mātes pienu, var tikt pārbarots, ir nepareizs. Tauku un holesterīna daudzums pirmajos mēnešos ir augstāks, jo šajā laika posmā šīs vielas ir daudz vairāk nepieciešamas mazuļa smadzeņu un nervu sistēmas attīstībai. Govs vai kādā citā pienā galvenās olbaltumvielu formas ir sūkalas un kazeīns, bet mātes pienā noteicošās ir sūkalas, ko uzņemt ir daudz vieglāk. Salīdzinot ar govs pienu, mātes piena ogļhidrātos ir augstāks laktozes procents, kas ir svarīgs mazuļa smadzeņu attīstībai un kalcija uzsūkšanās procesam.

Ar mātes pienu tiek uzņemts nepieciešamais vitamīnu un minerālvielu daudzums. Mazulim, kurš tiek barots tikai ar krūti, nav nepieciešams uzņemt papildus vielas. Lai gan  - jūsu mazuļa ārsts, visticamāk, ieteiks jūsu mazulim lietot D vitamīnu, ja jūs dzīvojat vietā, kur reti spīd saule. Tādu vielu kā varš un cinks, kā arī dzelzs, mātes pienā ir tik daudz, cik nepieciešams mazulim, turklāt tas uzsūcas organismā daudz vieglāk.

Krūts piens tiek efektīvi absorbēts organismā, tikai neliels daudzums no tā nepārstrādājas un nonāk izkārnījumos. Pieredzējuši vecāki - mazuļa autiņbiksīšu mainītāji - jums varēs pat apgalvot, ka mazuļu, kas baroti ar mākslīgo piena maisījumu, izkārnījumiem piemīt nepatīkama smaka. Tas tāpēc, ka šie pieni satur dažādus blakus produktus (īpaši noteiktas grupas taukus un proteīnus), kas neabsorbējas.
No pirmās barošanas dienas krūts piens satur antivielas, kas aizsargā mazuļa organismu no infekcijām. Pirmais piens māmiņas krūtīs pēc mazuļa nākšanas pasaulē, kas zināms kā pirmpiens, ir bagāts antivielām, kas savukārt zināmas kā imūnglobulīns A, kas pasargā organismu no mikrobu iebrukuma zarniņās. Tā kā māmiņa atrodas aizvien jaunu baktēriju un vīrusu tuvumā, viņas imūnsistēma nepārtraukti pati ražo antivielas un tās caur pienu nodod arī mazulim, tādā veidā samazinot, bet ne iznīcinot jaundzimušā risku inficēties. Tas ir ļoti svarīgi pirmajos mēnešos pēc bērniņa piedzimšanas, kad imūnsistēma nespēj nodrošināt pilnīgu aizsardzību pret mikrobiem. Kamēr piena maisījumu ražotāji cenšas divkāršot mātes pienā esošo vielu piejaukumu savos ražojumos, tie nevar cerēt, ka tas nodrošinās tās pašas aizsardzības īpašības. Tādēļ ar krūti baroti mazuļi retāk saslimst ar infekcijas slimībām (ieskaitot auss un zarnu infekcijas). Bet tikai tik ilgi, kamēr netiek uzsākta barošana ar piena maisījumiem.

Krūts piens ir bezmaksas. Tas ir tīrs, svaigs, vienmēr vajadzīgajā tempretūrā un konsistencē, lai ar to barotu mazuli jebkurā brīdī un vietā. Tam nav jātērē nekādas naudas summas, jo tas nav jāpērk, bez tam to var iepildīt pudelē un ievietot aukstumā, lai pabarotu mazuli vēlāk.

Māmiņas krūšu galu stimulēšana, barojot mazuli, atraisa hormonu, ko sauc par oksitocīnu, kas pēc dzemdībām palīdz savilkties sievietes dzemdei. Māmiņas, kas baro ar krūti, arī ātrāk atgūst sākotnējo svaru un formu.

Barošana ar krūti pati par sevi rada tuvības, intimitātes sajūtu un divpusēju apmierinājumu. Ādas kontakts, paaugstināta mazuļa tuvība ar māmiņu un viņas labsajūta spēj apmierināt mazuļa pamatvajadzības, kas nostiprina viņu savstarpējo saikni.

Vai pastāv kāds iemesls, kāpēc nebarot ar krūti?

Pastāv dažas medicīniska rakstura situācijas, kad barošana ar krūti rada risku mazulim. Tiek uzskatīts, ka ar HIV vīrusu inficēta māte var pārnest vīrusu uz mazuļa organismu, barojot to ar krūti. Arī mātei, kas inficēta ar B hepatītu vai tuberkulozi, nevajadzētu barot mazuli ar krūti. Protams, jebkura saslimšana var ne tikai apdraudēt mazuli un māmiņu, bet arī apgrūtināt pašu barošanas procesu. Turklāt jebkuri medicīniski preparāti pat nelielā daudzumā nonāk mātes pienā, un daļa no tiem var nodarīt mazulim ļaunumu. Ja māmiņai nepieciešams lietot vienu vai vairākus preparātus, vislabāk ieteicams izmantot piena maisījumus mazuļa barošanai. Pieņemot šādu lēmumu, būtu ieteicams konsultēties gan ar māmiņas, gan mazuļa ģimenes ārstu. Tāpat iepriekš veikta krūšu operācija var apgrūtināt barošanu.
Savukārt mazuļi, kas piedzimst ar fenilketonūriju (PKU) vai galaktosēmiju, retāk ar vielmaiņas traucējumiem, ko iespējams laikus pamanīt un novērst, - šajos gadījumos, ja mazulis tiek rūpīgi uzraudzīts pēc dzimšanas, jābaro ar speciāliem maisījumiem, lai novērstu nopietnu seku rašanos. Arī tādu iedzimtu problēmu dēļ kā šķelta lūpa vai aukslējas, sirds slimības vai Dauna sindroms ir nepieciešama īpaša barošana. Tomēr arī šajos gadījumos bērniņiem visvairāk ir nepieciešams mātes piens, pat ja tas netiek saņemts no mātes krūts tiešā veidā. Šādos gadījumos nepieciešams darbs komandā, iesaistot ne tikai mazuļa vecākus, bet arī ārstus un speciālus konsultantus.
Daudzas arī ar medicīnu nesaistītas rūpes var atturēt māmiņu no barošanas ar krūti vai likt viņai pārtraukt barošanu pārāk ātri. Bet dažkārt to mēdz pārtraukt tikai aiz aizspriedumiem vai neziņas.

Iepriekš piedzīvota negatīva pieredze:

Līga (3 gadus vecā Ingusa mamma) -  „Mans bērniņš netika barots ar krūti, jo viņš vienkārši nevēlējās ēst no tās. Atteicās un viss! Inguss nemitējās raudāt, līdz mēs pabarojām viņu ar pudelīti. Pēc vairākām viņa neapmierinātības dienām, asarām un maniem sāpīgajiem krūšu galiem es jutos kā pilnīga nejēga.”
Ja jums pagātnē bijušas grūtības ar mazuļa barošanu, atcerieties, ka katrs jaundzimušais ir citādāks. Neeksistē likums - „vēsture atkārtojas”, un visi mazuļi ēd no krūts. Procentuāli salīdzinoši maz jauno māmiņu spēj nodrošināt jaundzimušo ar pietiekamu daudzumu piena.

Fizioloģiskas problēmas:

„Manas krūtis ir pārāk mazas vai lielas. Mani krūšu gali ir saplakuši, savilkušies vai iegrimuši.”
Mātes piens rodas krūšu dziedzeros, kuru funkcijas nav atkarīgas no krūšu izmēra. Reaģējot uz augstu hormonu līmeni, kas grūtniecības laikā cirkulē organismā, krūšu gali palielinās, nobriest, līdz ar to tie spēj nodrošināt ar pienu. Tomēr piena rašanās procesu grūtniecības laikā ierobežo paaugstinātais minēto hormonu daudzums. Krūšu gali var atšķirties formas ziņā, dažus mazulim ir vieglāk satvert un zīst, citus nē. Ar krūšu galiem, kas izvirzījušies uz āru, mazuli barot ir vienkāršāk nekā ar iegrimušiem vai savilktiem krūšu galiem. Tomēr uzmanību visvairāk jāpievērš tam, kas notiek, kad mazulis ir satvēris krūts galu un sāk to zīst. Lai gūtu priekšstatu, pamēģiniet saspiest krūts galu ar īkšķi un rādītājpirkstu.
Nemēģiniet krūšu galus berzēt vai spiest uz āru grūtniecības laikā vai pirms tam. Tā jūs ne tikai noberzīsiet krūšu galus, bet arī pastiprināsiet hormonu izdalīšanos, kas var izraisīt kontrakcijas dzemdē vai pat priekšlaicīgas dzemdības. Arī vecāka bērniņa barošana ar krūti var izraisīt pirmsdzemdību kontrakcijas. Ja tā notiek, bērns nekavējoties jāsāk atradināt no barošanas ar krūti.